Kā ceļot zaļāk

Kā ceļot zaļāk - ilustrēti padomi

Daži Zaļiem padomi, smaidot, ir ilustrēti ar Romāna Vitkovska karikatūrām. Lūdzam šos zīmējumus nepārpublicēt.

Iegriezies nacionālā parka apmeklētāju centrā. Atkritumus neatstāj upes krastā vai ap ceļam. Ved tos līdz. Tad, kad sapratīsi, cik daudz tu tos saražo, sāksi domāt par to samazināšanu.

Kad tuvojies maršruta sākuma vai galapunktam, atceries, ka ar automobili Latvijā brauc tikai pa ceļiem. Automašīnu atstāj tur, kur tas nenodara pāri dabai un netraucē citiem satiksmes dalībniekiem.
Dažkārt interesantāk ir iepazīt tās sugas, kas sastopamas bieži (ne reti) un ikdienā. Atkritumus atstāsim tikai tam paredzētajās vietās, lai ar prieku varētu atgriezties šeit arī citā reizē!
Neatstāj autogrāfus un „petroglifus” un dabas veidojumiem – iežu atsegumiem! Tu taču neatstāj tos uz savas mājas sienas! Iegādājies lauku labumus no vietējiem zemniekiem!
Ja ugunskura vietā nav malkas, mēģini to nopirkt tuvējā lauku mājā. Ja brauciet lielākā draugu pulkā, vediet līdzi savu malku, vai arī ogles un grilu, kurā ātri un ērti var pagatavot siltas pusdienas. Atklātu uguni neizmanto ugunsbīstamajā periodā. Izdegušo ogļu pelnus nekādā gadījumā neber ūdenī, jo tas veicinās aizaugšanu. Savu mobilo telefonu laivu brauciena laikā iepako tik rūpīgi, lai būtu slinkums „lieku” reizi to vilkt laukā. Izslēdz skaņu – tad tā netraucēs Tevi un upes krastu iemītniekus.
Braucot pa upi, netrokšņo, sarunājies pusbalsī. Tad Tu ieraudzīsi daudzus meža un ūdens dzīvniekus „rokas stiepiena attālumā” – tā kā Nacionālajā ģeogrāfijā. Atceries, ka NATURA 2000 teritorijās drīkst nakšņot tikai šim mērķim paredzētās – tūristu atpūtas vietās vai apmetnēs. Ja tādu nav, paliec lauku tūristu mītnēs.
Alās nelien rudenī, ziemā un pavasarī, kad tur ziemo sikspārņi un citi dzīvnieki. Kāda ir sajūta, kad pamodina nelaikā? Turklāt, sikspārņiem tā var būt dzīvības cena. Izmantosim pēc iespējas vairāk vietējo iedzīvotāju ražoto produkciju, nevis līdzi atvesto, tādējādi atbalstot vietējo uzņēmējdarbību laukos. Uz vietas pieejamie pārtikas produkti būs arī daudz garšīgāki un veselīgāki!
Pieraksti savus novērojumus. Lauka piezīmes ar precīzām ziņām par to, kur, kad, cik un kādu sugu putni novēroti, ir svarīga informācija, kas var noderēt dažādiem svarīgiem putnu izpētes un aizsardzības mērķiem. Tāpēc vienmēr rūpīgi pieraksti savus novērojumus uzreiz, lauka apstākļos. Cieni citu cilvēku tiesības un nepārkāp savējās. Cieni un netraucē citus cilvēkus dabā. Cieni zemes īpašnieku un apsaimniekotāju tiesības. Apmeklējot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, noskaidro un ievēro to izmantošanas un aizsardzības noteikumus.
Mēģini „nedzīt” gauru, mežapīļu, gulbju u.c. ūdensputnu ģimenes ar mazuļiem pa upi kilometriem tālu, bet gan saudzīgi apbrauc tām apkārt, atstājot sev aiz muguras. Ja sēnes nogriezīsim ar nazi, nevis plēsīsim ar roku, bet savvaļas ogu vākšanā neizmantosim mehāniskas ierīces, mežs arī citus gadus sniegs savas bagātības!
Ja Tu vēro putnus vai dzīvniekus, tad dari to no distances, netraucējot tos atpūtas vai ligzdošanas vietās. Dzīvnieku „labklājība” ir galvenais! Nonākot lauku tūrisma mītnē vai viesnīcā, taupi visus resursus. Mēs par elektroenerģiju, siltumu un gāzi maksājam „Eiropas cenas”.
Neapmeklēsim dzīvnieku, īpaši – retu sugu uzturēšanās vietas, to vairošanās, ligzdošanas vai ziemošanas periodā. Netraucēsim dzīvniekus to ierastajā vidē, kā tie netraucē mūs mūsu pašu mājās! Diez vai laivu braucienā vajadzētu ņemt līdzi cilvēka labāko draugu – suni. Bet, ja savādāk nevar, tad zini, ka šajās teritorijās viņam ir savi ierobežojumi – pavada un uzpurnis.
Tornī kāp tikai nelielā cilvēki pulkā un ne lielākā skaitā, kas norādīts pie torņa esošajā informācijas plāksnē vai arī cita veida (arī gida sniegtajā) informācijā. Tornim „nepatiks” šūpošana un kāršanās pāri vai atbalstīšanās pret margām. Torņu skatus baudi tikai tad, kad nav lietots alkohols, apreibinošas vielas, zāles u.c.
Pirms kāp tornī, novērtē kopējo situāciju, jo tā ir paaugstināta riska vieta. Par personisko drošību tornī tu esi atbildīgs pats, bet par torņu tehnisko stāvokli ir atbildīgs tā īpašnieks vai apsaimniekotājs.
Ceļojot ar videi draudzīgākiem transporta līdzekļiem – vilcienu, divriteni, laivu vai slēpēm mēs ne tikai esam tuvāk dabai, bet arī saudzējam tās vērtības!
Ejot pa dabas takām vai dabisku vidi, centīsimies turēties “zosu gājienā” - viens aiz otra, jo tad aiz mums paliks mazāk pēdu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Vēlreiz pārlasi makšķerēšanas noteikumus un noskaidro makšķerēšanas kārtību konkrētajā vietā – upē, ezerā.
Laivošanu uzsāc vietā, kur viegli piekļūt upei, neerodējot krastu nogāzes.